Pagājušajā nedēļā samitā Maskavā Krievijas valdošais valdnieks Vladimirs Putins un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins apvienoja spēkus, lai pretotos Amerikas varai.
Taču analītiķi norāda, ka, lai gan abas valstis izrādīja solidaritāti uz Kremļa majestātes fona, samits atklāja nevienmērīgu attiecību spēka dinamiku un Krievijas globālās pozīcijas vājināšanos.
Džonatans Vords, ASV un Ķīnas globālās konkurences konsultāciju uzņēmuma Atlas Organization dibinātājs, sacīja, ka nelīdzsvarotība galu galā var sašķelt arodbiedrību.
Pasaules līderi uzskata Putina armiju par aizvainojumu par viņa bezatlīdzības un brutālo Ukrainas pārņemšanu. Tikmēr Rietumeiropas bagātās demokrātijas ir pārtraukušas saites ar Krievijas ekonomiku.
Kopš iebrukuma Ķīna ir nolēmusi padziļināt ekonomiskās saites ar Krieviju, kas ir ļoti svarīgas Krievijas ekonomikas uzturēšanai un Kremlim ar diplomātisko un propagandas atbalstu.
Pagājušās nedēļas samitā Sji ierosināja Ukrainas miera plānu, kas, pēc kritiķu domām, lielā mērā atspoguļo Krievijas prasības.
Samitā Ķīnai tika dota pilnīga piekļuve Krievijas ekonomikai apmaiņā pret glābšanas riņķi, ko Sji piedāvāja Putinam, bet pretī niecīgu taustāmu Krievijas papildu atbalstu.
"Ķīnas un Krievijas attiecības ir ļoti šķības par labu Pekinai," sacīja Vords. Viņš ir arī grāmatu "Izšķirošā desmitgade" un "Ķīnas uzvaras vīzija" autors.
"Ilgtermiņā attiecību nelīdzsvarotība ir galvenais to neveiksmes iemesls, un Ķīnai ir arī vēsturiskas pretenzijas uz savu ziemeļu "stratēģisko partneri".
Samita laikā Sji apliecināja savu dominējošo stāvokli, sasaucot bijušo padomju republiku sanāksmi Vidusāzijā, ko Kremlis jau sen uzskatījis par savas ietekmes sfēras daļu, ziņo AFP.
Putina atbilde, iespējams, saniknoja Pekinu, kas nedēļas nogalē paziņoja par plāniem izvietot Baltkrievijā kodolieročus, kas ir tiešā pretrunā ar kopīgu paziņojumu ar Ķīnu, kas tika izplatīts dažas dienas iepriekš. Bijušais ASV vēstnieks Maskavā Maikls Makfols šo soli nodēvējis par Sji "pazemojumu".
Eurasia Group analītiķis Ali Vins sacīja, ka Krievijas atkārtotie kodoldraudi Ukrainai un tās sabiedrotajiem ir viens no spriedzes avotiem starp Krieviju un Ķīnu. Viņš teica, ka viņi nostādīja Sji kungu "neērtā stāvoklī", jo viņš mēģināja darboties kā starpnieks. konfliktā.
Taču, neskatoties uz šo spriedzi, Krievijas un Ķīnas alianse, visticamāk, turpināsies, jo Putins un Sji ir ļoti neapmierināti ar Amerikas kā pasaules lielākās lielvaras statusu.
"Šķiet, ka vispārējā neapmierinātība ar ASV ietekmi, kas ir bijusi viņu partnerattiecību pamatā pēc aukstā kara, strauji pieaugs," Insider sacīja Vins.
"Lai arī cik dusmīga Krievija ir par pieaugošo asimetriju pret Ķīnu, tā zina, ka tai šobrīd nav īsta ceļa uz atkāpšanos pret ASV, tai ir jāpatur Pekina savā pusē, lai nepaliktu sliktāk. Divi pasaules svarīgākie spēki ir mobilizēti pret tās turpmāko agresiju,” viņš teica.
Situācija ir līdzīga aukstā kara sākuma gadu desmitiem, kad komunistiskie režīmi Krievijā un Ķīnā centās līdzsvarot demokrātisko ASV un to sabiedroto spēku.
"Kamēr šīs divas neototalitārās valstis ir vērstas uz Eiropas un Āzijas kartes pārrakstīšanu, tās turēsies kopā," sacīja Vords.
Taču galvenā atšķirība šobrīd ir tāda, ka jaudas dinamika ir mainījusies, un atšķirībā no 1960. gadiem, kad Krievijas ekonomika bija spēcīgāka, Ķīna šobrīd ir aptuveni 10 reizes lielāka par Krievijas ekonomiku un ir uzlēkusi uz augšu tādās jomās kā tehnoloģija.
Ja ilgtermiņā tiks izjauktas Krievijas impēriskās ambīcijas un ASV un to sabiedrotie kavēs Ķīnas plānus kļūt par pasaules lielvaru, nesaskaņas starp abām valstīm var tās sašķelt, sacīja Vords.
"Nekas no tā neliecina par labu ilgtermiņā, ja vien Ķīna nenostiprinās savu satvērienu pār valsti," sacīja Vords.
Publicēšanas laiks: 12. jūlijs 2023